Mīkstinātie tēraudi
16MnCr5 un citi: mīksts kodols, cieta čaula
AI generated Mīkstinātajiem tēraudiem ir zems oglekļa saturs, un tie tiek cementēti un rūdīti tikai pēc formas piešķiršanas. Tā veidojas sitienizturīgs kodols ar virsmu – ideāli piemērots zobratiem un vārpstām. svarīgs ir stāvoklis: mīksts labi metinās, rūdīts ir riskants.
Mīkstinātie tēraudi atrisina klasisku problēmu: zobratam no ārpuses jābūt cietam un , bet iekšpusē sitienizturīgam, lai tas nesalūztu trieciena laikā. Triks saucas . Tērauds sākumā satur maz (0,1–0,25 %) – tas ir mīksts un sitienizturīgs. Pēc formas piešķiršanas virsmu „cementē” krāsnī, kas atbrīvo : difundē virsmas slānī. Pēc tam veic – ar oglekli bagātinātā virsma kļūst cieta kā stikls, bet ar oglekli nabadzīgais kodols paliek sitienizturīgs.
Tipiskie pārstāvji: , un . un mangāns uzlabo , papildus uzlabo . Rezultātu mēra pēc – dziļuma, līdz kuram sniedzas cietais slānis. Visu procesu sauc par , bet rūdītā virsma veidojas laikā.
Tev kā metinātājam ir svarīgi, kādā stāvoklī tērauds atrodas. Mīkstajā sākotnējā stāvoklī (neapstrādāts) metinās gandrīz tikpat vienkārši kā konstrukciju tērauds – zemais oglekļa saturs padara to labi metināmu. Pavisam citādi, ja detaļa jau ir cementēta: cietais virsmas slānis ar augsto oglekļa saturu laikā veido trauslu un plaisā. Metinājums arī neatgriezeniski iznīcina cementēto slāni.
Tāpēc noteikums ir: cementētas detaļas pēc iespējas nemetināt. Ja tomēr vajag, tad tikai ar , piemērotu piedevu un apziņu, ka rūdītais slānis metinājuma vietā zūd. Pēc detaļa no jauna jā un jārūda, ja tā atkal grib iegūt .