Dzelzs-oglekļa diagramma (DOD)

(DOD) ir karte, uz kuras ir atrodams ikviens tērauds. Uz horizontālās ass ir saturs, uz vertikālās — temperatūra. Diagramma tev saka: pie šīs temperatūras un šī C satura tavs tērauds ir tieši šāda struktūra.

Tīra dzelzs karsējot piedzīvo divas režģa pārvērtības. Zem 911 °C tas ir — mīksta, labi deformējama struktūra ar kubiski telpiski centrētu režģi, kas gandrīz nespēj izšķīdināt (maksimāli 0,02 %). Starp 911 °C un 1392 °C no tā veidojas , kubiski skaldniski centrēts režģis, kas uzņem ievērojami vairāk (līdz 2,06 %). Tieši tas ir galvenais: labi šķīst , bet praktiski nešķīst.

Ja tēraudu atdzesē lēni, grib atkal pamest . Pie 723 °C — perlīta temperatūras — sadalās smalkā un (dzelzs karbīda Fe₃C) maisījumā. Šo svītraino maisījumu sauc par . Pie 0,8 % atrodas eitektoīdais punkts: viss uzreiz pārvēršas . Zem tā (0,02–0,8 % C) vispirms veidojas , pārējais kļūst par ; virs tā (0,8–2,06 % C) vispirms pie graudu robežām veidojas , pārējais kļūst par .

Pie 2,06 % beidzas tērauda apgabals un sākas čuguns. Čugunā ir tik daudz , ka sacietējot veidojas grafīts vai ledeburīts — tāpēc tas ir trausls un lietojams, bet nav kaļams.

Tev kā metinātājam DOD ir izskaidrojums visam, kas notiek šuvē. uzsilda tēraudu virs 900 °C — viss kļūst par . Ja pēc tam ātri atdziest, nav laika izdalīties kā . Tā vietā režģis acumirklī pārkārtojas un veido — cietu kā stikls, trauslu, plaisu tendenci. Jo vairāk , jo cietāks un bīstamāks ir .

Tāpēc divi rādītāji ir tik svarīgi: oglekļa saturs nosaka maksimālo , un atdzesēšanas ātrums nosaka, cik daudz no tās faktiski veidojas. Abi kopā izskaidro, kāpēc biezas loksnes tiek priekškarsētas un augsti leģētus tēraudus metina tikai ar piesardzību.