Korozijas veidi — Materiālmācība

Kad metāls „rūsē", gandrīz vienmēr aiz tā slēpjas vairāki korozijas veidi — un katram nepieciešams cits pretlīdzeklis. Tev jāprot atšķirt piecus svarīgākos.

ir viltīgākais uzbrukums nerūsējošajiem tēraudiem. Sīkās vietās pārtrūkst aizsargājošais , un iekšā iekodas caurums dziļumā — kamēr blakus virsma paliek spīdīga. Ierosinātāji gandrīz vienmēr ir hlorīdi (jūras ūdens, ceļa sāls, peldbaseins). Izšķirošs ir saturs: jo vairāk , jo izturīgāks. Tāpēc 316 (ar Mo) iztur hlorīdus labāk nekā 304 (bez Mo).

(SKP) skar austenītiskos nerūsējošos tēraudus stiepes spriegumā hlorīdu saturošā, karstā vidē. Viltība: materiāls pēkšņi ieplaisā, lai gan vizuāli gandrīz neizskatās korodējis. Pietiek ar stiepes sprieguma + hlorīda + temperatūras kombināciju. Iekšējie spriegumi no ir klasisks ierosinātājs — tāpēc šeit ir divtik svarīga.

iznīcina tēraudu pa graudu robežām. Iemesls ir : kad laikā pie graudu robežām veidojas hroma karbīdi, tieši tur trūkst aizsargājošā . Tas notiek „sensibilizētos" nerūsējošajos tēraudos pēc uzkarsēšanas līdz 500–800 °C. Pretlīdzeklis: mazoglekļa šķiras („L") vai stabilizētās šķiras ar titānu/niobiju.

rodas šaurās spraugās, kur vide stagnē un trūkst skābekļa — zem blīvēm, skrūvju galvām, pārklātiem lokšņu metāliem un slikti izmetinātām šuvēm. Skābekļa trūkums neļauj pašam atjaunoties. Pretlīdzeklis: izvairīties no spraugām, tīri izmetināt cauri, blīvējošās virsmas veidot blīvas.

(kontaktkorozija) rodas, kad divi dažādi cēlmetāli ir elektriski vadoši savienoti un klāt nāk elektrolīts (mitrums). Mazāk cēlais metāls upurējas — klasika: tērauda skrūve alumīnijā vai cinkotais loks blakus nerūsējošajam. Pretlīdzeklis: izvēlēties materiālus ar līdzīgu potenciālu vai galvaniski atdalīt.

Klāt nāk arī virsmas noņemšana (vienmērīga konstrukciju tērauda rūsēšana) un augsttemperatūras . Metinātājam svarīgi: korozijas veids nosaka materiālu UN piedevu. Piedevā un jābūt vismaz tikpat augstam kā , citādi šuve sarūsēs pirmā.