Varš un vara sakausējumi
Tīrs varš, misiņš, bronza un vara-: augstā siltumvadītspēja prasa daudz enerģijas
AI generated Varš pārliecina ar elektrisko un termisko vadītspēju, kā arī korozijas izturību. Augstā siltumvadītspēja tomēr ir gan lāsts, gan svētība: vajag daudz enerģijas un uzkarsēšanu. Svarīga ir pareizā vara šķirne un piemērots .
Varš ir vadītājs gan elektriski, gan termiski. Neviens cits praktiski lietojams metāls nevada siltumu tik labi, un tieši tas padara to par īstu izaicinājumu: siltums uzreiz aizplūst aukstajā detaļas masā, pirms tas paspēj kārtīgi izkausēt metinājuma vietu. Tāpēc, metinot varu, ir jāievēro: daudz enerģijas, un pie biezākiem šķērsgriezumiem – pamatīgi .
Vispirms par šķirnēm. (Cu-OF) un deoksidētais varš (Cu-DHP) ir parastie tīrie vari, ko izmanto caurulēm un siltummainīšiem. Svarīgi: skābekli saturošu varu (Cu-ETP) nedrīkst vienkārši metināt – skābeklis savienojas ar ūdeņradi no liesmas, veidojot ūdens tvaiku, kas metālā rada burbuļus. To sauc par ūdeņraža slimību. Tāpēc metinātām konstrukcijām vienmēr ņem bezskābekļa vai deoksidētu varu.
Tālāk sakausējumi. (varš-cinks) ir klasika armatūrai un furnitūrai – bet cinks metināšanas temperatūrā iztvaiko. Iztvaikojošais cinka tvaiks ir ne tikai indīgs (), tas atstāj arī šuvē. ir materiāli jūras ūdens caurulēm un siltummainīšiem kuģniecībā. Katrai saimei vajag savu .
Bronzām vispirms jāatšķir (sarkanā bronza) no (dzeltenā bronza) – jau pēc krāsas tās atpazīsi. Alvas bronza (, ) ir sarkanīga un mirdz vara krāsā. Alumīnija bronza () savukārt ir zeltaini dzeltena un izskatās sajaukšanas vietā līdzīga – tāpēc ikdienā to bieži jauc. Abas nesatur beriliju un apstrādē veselībai nav kaitīgas. Pavisam citādi ir ar (, ): jau ap 2 % padara to tik cietu kā tēraudu un tomēr elektriski vadošu – ideāli atsperēm, kontaktiem un dzirksteļdrošiem instrumentiem. Bet tieši šis sakausējums ir bīstama viela, par to tūlīt.
Siltuma vadība bronzā – īsi un asi: Bronza iztur karstumu sliktāk, nekā domā. Izšķirošais triks ir augsts enerģijas līmenis apvienojumā ar īsu iedarbības laiku. Gribi vietu ātri izkausēt un uzreiz doties tālāk, nevis ilgi turēt uz tās. Kas ar pārāk mazu jaudu „cepina pa druskai“, iznīcina bronzas īpašības: sakausējuma elementi izdeg, un struktūra cieš. Tātad: pamatīga strāva, īss laiks, ātri strādā.
⚠️ Berilijs: bīstama viela! Berilijs un tā savienojumi ir indīgi un kancerogēni. Slīpējot, vai pulējot berilija varu, rodas beriliju saturoši putekļi un dūmi, kas pastāvīgi bojā plaušas – ir atzīta arodslimība (BK-Nr. 1110). Tāpēc: beriliju saturošas detaļas nekad neslīpē sausu un nekad nemetini bez nosūkšanas. Strādā tikai ar nosūkšanu, piemērotu elpošanas aizsardzību un slapju putekļu saistīšanu. Putekļus nevis uzputo ar saspiestu gaisu, bet gan uzņem slapjus vai nosūc ar H klases rūpniecisko putekļsūcēju. Saistošie aizsardzības pasākumi ir noteikti Bīstamo vielu noteikumos (GefStoffV) un TRGS 900 – šaubu gadījumā jautā darba drošības speciālistam.
uzglūn trīs tipiski slazdi. Pirmkārt, augstā siltumvadītspēja: bez biezā varā neiegūsi tīru iekausējumu, šuve tikai „pielīp“ virspusē. Otrkārt, porainība: varš šķidrā stāvoklī šķīdina ūdeņradi, sacietējot veidojas poras – tīras, beztauku virsmas un sausas ir obligātas. Treškārt, atsevišķu sakausējumu tieksme, ko regulē ar pildmateriāla izvēli.
Varu parasti metina ar (līdzstrāva, elektrods uz mīnusa), biezākām detaļām arī ar MIG vai elektrodu. Kā izmanto argonu vai argona-hēlija maisījumu – hēlijs papildus pievada siltumu kausējumam, tieši to, ko augstā siltumvadītspēja citādi tev nosūc.