Metinājuma šuves zonas
, un — trīs zonas, trīs struktūras
AI generated Metinājuma šuve nekad nav viendabīga. Tā sastāv no trim zonām: izkausētā , uzkarsētās () un neskartā . gandrīz vienmēr ir vājā vieta — tur graudi rupjāki, tur veidojas , tur šuves plīst. Kas pārzina zonas, pārbauda īstajā vietā.
Kad paskaties uz šuvi, tu redzi metālu. Patiesībā tie ir trīs dažādas zonas, katrai ar savu struktūru un savu vājo vietu. Tikai tas, kurš tās atšķir, saprot, kur šuve patiešām sabrūk.
1. zona: . Tas ir izkausētā zona no un . Tam ir tipiska lējuma struktūra — rupji, uz vidu auguši ar vidū. Tā īpašības tu regulē ar piedevu (skat. metināšanas piedevu kalkulatoru).
2. zona: (). Tas ir tieši blakus šuvei, kas nav izkausēts, bet ir stipri uzkarsēts — atkarībā no attāluma līdz šuvei starp 500 °C un virs 1100 °C. notiek īstā drāma:
• Rupjgraudu zona (tuvu kušanas līnijai, virs 1100 °C): graudi ir masīvi auguši. Rupji graudi ir cietāki, trauslāki un jutīgāki pret plaisām — šeit visbiežāk veidojas straujas atdzesēšanas laikā.
• Smalkgraudu zona (ap 900 °C): tērauds ir no jauna pārveidots un smalkgraudaini izveidots — bieži labākā, sitamākā zona.
• Atlaidināšanas/mīkstināšanas zona (zem 723 °C): rūdītiem tēraudiem šeit atlaidinās rūdījums un tērauds kļūst mīkstāks par pārējo.
3. zona: neskartais . Tas saglabā savas sākotnējās īpašības.
gandrīz vienmēr ir savienojuma vājā vieta — nevis pati šuve. Tur slēpjas trīs briesmas:
1. dēļ. Augsti leģēti un augstas stiprības tēraudi rupjgraudu zonā veido stikla cietu → . Pretlīdzeklis: un kontrolēta atdzesēšana.
2. Graudu rupjināšanās. Jo vairāk siltuma, jo rupjāki graudi, jo trauslāk. Pretlīdzeklis: ierobežot siltuma ievadi, nepalikt bez vajadzības ilgi vienā vietā.
3. Mīkstināšana. Auksti deformētiem vai rūdītiem materiāliem stiprība samazinās. To var atrisināt tikai ar materiāla izvēli vai pēcapstrādi.
Tāpēc vienmēr liek šķērsām pāri visām trim zonām — , , . Maksimālā cietības vērtība ir galvenais pieņemšanas kritērijs, nevis šuves vidus .