Ekvivalentā hroma attiecība
Ekvivalentā hroma attiecība norāda, cik daudz hroma sakausējumā veicinātu ferīta stabilizāciju. Tā palīdz klasificēt materiālus konstitūcijas diagrammās.
Fizikāli ķīmiskais darbības mehānisms
Ekvivalentā hroma attiecība (ECR) ir aprēķināta vērtība, kas kvantificē ferītu veidojošo leģējošo elementu stabilizējošo iedarbību salīdzinājumā ar hromu. Tā ņem vērā gan hroma saturu, gan citus elementus, piemēram, niķeli vai molibdēnu, kuru ietekme uz ferīta līdzsvaru ir līdzīga.
Metalurģiskā nozīme un riski metināšanā
Pārāk zems ECR var izraisīt, ka sakausējums metinājuma zonā tiek pārāk stipri stabilizēts ar oglekli un citiem elementiem. Tas var radīt pārāk cietu struktūru, kas ir uzņēmīga pret plaisām un karstajām plaisām. Pārāk augsts ECR kavē pietiekamu ferīta veidošanos un var radīt pārāk mīkstu metinājuma šuvi ar mazāku sitenību.
Darbnīcas prakse un darbības norādījumi
Lai pareizi aprēķinātu ekvivalento hroma attiecību, jums jāzina hroma un citu stabilizējošo elementu saturs sakausējumā. Izmantojiet formulu ECR = [C] + 0,5[Ni] + 1,2[Mo], kur [C], [Ni] un [Mo] norāda oglekļa, niķeļa un molibdēna saturu %. Pārliecinieties, ka ECR izvēlētajam sakausējumam ir optimālajā diapazonā, lai iegūtu stabilu un sitenu metinājuma šuvi.