Aktīvgāzes skābekļa saturs
Skābekļa saturs aktīvgāzē nosaka mitrināšanu un kausējuma vannas plūstamību. 1–8 % O₂ uzlabo šuves virsmu un stabilizē loku. Pārāk daudz skābekļa oksidē leģējošos elementus, rada oksīdu ieslēgumus un padara šuvi trauslu.
Fizikāli ķīmiskais iedarbības mehānisms
Skābeklis ir virsmas aktīvs: tas pazemina šķidrā tērauda virsmas spraigumu. Tādējādi metināšanas vannīte labāk samitrinās un izplūst plakanāk. Loks deg mierīgāk, pilienu pāreja kļūst smalkāka. Vienlaikus skābeklis reaģē ar dzelzi, mangānu un silīciju, veidojot oksīdus. Šie oksīdi uzpeld kā izdedži vai paliek kā ieslēgumi struktūrā. Liekais skābeklis var reaģēt ar oglekli, veidojot CO gāzi, un radīt poras.
Metalurģiskā nozīme un riski metināšanā
Pārāk maz skābekļa (zem 1 %) izraisa sliktu samitrināšanu, lielu šļakatu veidošanos un nemierīgu loku. Pārāk daudz skābekļa (virs 8 %) oksidē leģējošos elementus, piemēram, mangānu un silīciju. Šuve zaudē sitamību, kļūst trausla un tiecas uz porām un karstajiem plaisām. Metinājuma veltnī parādās spēcīgas nokrāsas, un mehāniskie rādītāji samazinās.
Darbnīcas prakse un norādījumi
Neleģētiem un mazleģētiem tēraudiem argona-CO₂ maisījumā parasti izmanto skābekļa daļu 2–5 %. Biezākām loksnēm vai izsmidzināšanas lokam daļa var pieaugt līdz 8 %. Izmantojiet piedevu materiālus ar pietiekamiem dezoksidētājiem (Mn, Si). Kontrolējiet gāzes sastāvu ar plūsmas mērītāju un nekad nejaucat paši. Nepārsniedziet 8 % O₂, jo pretējā gadījumā iegriezuma triecienizturība strauji samazinās. Augsti leģētiem tēraudiem, piemēram, CrNi, O₂ daļa ir ne vairāk kā 2 %, vai arī izmanto tīru argonu ar CO₂.