Anodiskā oksīda kārtiņas veidošanās
Anodiskā oksīda kārtiņas veidošanās ir process, kurā mērķtiecīgi vadot strāvu, tiek pastiprināta dabiskā oksīda kārtiņa uz krāsainajiem metāliem, piemēram, alumīnija. Tas palielina nodilumizturību un korozijas pretestību.
Fizikāli ķīmiskais iedarbības mehānisms
Anodiskajā oksīda kārtiņas veidošanā tiek izveidots elektriskais lauks, kas uz metāla uzliek pozitīvu spriegumu (anodu). Tas izraisa ķīmisku reakciju, kurā skābeklis no apkārtnes difundē uz metāla virsmu un reaģē ar brīvajiem elektroniem. Rezultātā uz metāla virsmas veidojas blīva vai poraina oksīda kārtiņa.
Metalurģiskā nozīme un riski metināšanā
Anodiskā oksīda kārtiņas veidošanās palielina krāsaino metālu nodilumizturību un korozijas pretestību, jo veido papildu aizsargkārtu. Tomēr pārāk augsta sprieguma vai nepietiekama strāvas blīvuma gadījumā šī kārta var tikt bojāta, kas savukārt samazina efektivitāti. Turklāt jāņem vērā, ka oksīda kārtiņa nedrīkst kļūt pārāk blīva, jo tas var kavēt elektronu un paraugu caurplūdi.
Darbnīcas prakse un rīcības norādījumi
Lai veiktu anodisko oksīda kārtiņas veidošanu, jāizmanto piemērots elektrolīts, piemēram, sulfāta vai fluorīda šķīdums. Spriegumam jābūt no 1 līdz 3 voltiem, un strāvas blīvums jāizvēlas tā, lai veidotos blīva oksīda kārtiņa, nebojājot metālu. Tipiskais oksīda kārtiņas veidošanās laiks ir no 5 līdz 10 minūtēm. Pēc oksīda kārtiņas veidošanās metāls labi jāizžāvē un pirms metināšanas jānotīra.