Plīsuma virsma
Plīsuma virsma ir atklātā materiāla parauga virsma pēc bojājuma, pēc kuras eksperti var analizēt plīsuma cēloni. Tā parāda, vai tas ir kaļams deformācijas plīsums, trausls plīsums vai noguruma plīsums.
Fizikāli ķīmiskais iedarbības mehānisms
Plīsuma virsma veidojas materiāla bojājuma laikā, iznīcinot atomārās saites. Atkarībā no plīsuma veida (kaļams, trausls vai noguruma) tai ir atšķirīga mikrostruktūra un raksti.
Metalurģiskā nozīme un riski metināšanā
Plīsuma virsmas analīze palīdz noteikt bojājuma cēloni metinājuma šuvju zonās. Kaļams deformācijas plīsums norāda uz pārāk mazu sprieguma uzņemšanu, savukārt trausls plīsums norāda uz pārāk lielu spriegumu vai cietības trūkumu. Noguruma plīsums var rasties nevienmērīga sprieguma sadalījuma vai kļūdaina metināšanas procesa dēļ.
Darbnīcas prakse un rīcības norādījumi
Pēc metinājuma šuves bojājuma plīsuma virsma rūpīgi jāizpēta. To var veikt ar optisko mikroskopiju vai elektronu mikroskopiju. Rezultāti palīdz optimizēt metināšanas procesu, lai izvairītos no turpmākiem bojājumiem.