Ķīmiskā pasivācija
Ķīmiskā pasivācija noņem brīvo dzelzi no virsmas un paātrina oksīda slāņa veidošanos, kas veido viendabīgu pretkorozijas aizsargslāni. Tas novērš plaisu un poru veidošanos.
Fizikāli-ķīmiskais iedarbības mehānisms
Ķīmiskā pasivācija ir process, kurā brīvā dzelzs uz metāla virsmas ķīmiskas reakcijas ar skābekli vai citiem oksidētājiem rezultātā pārvēršas dzelzs sulfātā (FeSO4). Šis process veido plānu, viendabīgu oksīda slāni uz virsmas, kas novērš kontaktu starp dzelzi un citām korozijas vielām.
Metalurģiskā nozīme un riski metināšanā
Pasivācija palielina metinājuma šuves sitenību un plaisu izturību. Tā novērš, ka brīvā dzelzs reaģē ar skābekli un veido korozijas slāni, kas var izraisīt plaisas un poras. Tomēr nepilnīgs vai kļūdains pasivācijas process var izraisīt nevienmērīgu oksīda slāņa veidošanos, kas savukārt noved pie lokālas korozijas un bojājumu parādībām.
Darbnīcas prakse un darbības norādījumi
Lai nodrošinātu efektīvu ķīmisko pasivāciju, jāveic šādi pasākumi:
• Pirms metināšanas izmantojiet piemērotu deoksidētāju, lai noņemtu brīvo dzelzi no virsmas.
• Pēc metināšanas turiet metinājuma šuvi vidē ar zemu skābekļa saturu vai zem aizsarga, lai veicinātu ātru oksīda slāņa veidošanos.
• Uzraugiet dzesēšanas temperatūru un laiku, lai nodrošinātu vienmērīgu pasivāciju. Pārāk ātra dzesēšana var izraisīt nepilnīgu oksīda slāņa veidošanos.