Hroma afinitāte
Hroma afinitāte raksturo spēcīgo hroma saiti ar skābekli un oglekli. Tas noved pie stabiliem oksīda slāņiem uz virsmas un karbīdu veidošanās iekšienē, kas palielina cietību un korozijizturību.
Fizikāli-ķīmiskais iedarbības mehānisms
Hromam ir augsta afinitāte pret skābekli un oglekli. Normālos apstākļos tas veido plānu, stabilizētu oksīda slāni uz virsmas, kas novērš koroziju. Materiāla iekšienē hroms reaģē ar oglekli, veidojot karbīdus, kas palielina cietību.
Metalurģiskā nozīme un riski metināšanā
Augsta hroma afinitāte var radīt problēmas, ja materiāls netiek pareizi metināts. Pārāk ātras atdzesēšanas rezultātā veidojas stiklcaurš Martensīts, kas palielina cietību, bet samazina pretestību lūzumam. Pārāk lēnas atdzesēšanas rezultātā veidojas rupja graudainības struktūra, kas samazina sitenību un deformācijas ātruma spēju. Turklāt korozija var saglabāties vai pat pastiprināties, ja oksīda slānis netiek pilnībā izveidots.
Darbnīcas prakse un norādījumi
Lai optimāli izmantotu hroma afinitāti, metināšanas laikā materiāls ir jāapstrādā aizsargātā vidē vai aizsarggāzē (piemēram, argona). Dzesēšanas soļiem jābūt kontrolētiem: pārāk ātra dzesēšana var izraisīt stiklcauru Martensītu (t8/5 < 5 s), savukārt pārāk lēna dzesēšana rada rupju graudainības struktūru un samazinātu sitenību (t8/5 > 25 s). Pēc metināšanas šuve ir labi jānotīra, lai nodrošinātu, ka korozija nepaliek.