Elektroķīmiskā pasivācija
Elektroķīmiskā pasivācija veido plānu, stabilizētu oksīda slāni uz metāla virsmām ar anodisko polarizāciju. Šis slānis novērš tālāku koroziju un aizsargā materiālu.
Fizikāli ķīmiskais darbības mehānisms
Pasivācija notiek, pieliekot pozitīvu elektrisko strāvu (anodisko polarizāciju) metālam piemērotā elektrolītā. Tas izraisa ātru virsmas oksidēšanos, veidojot plānu, stingri saistītu slāni. Šis slānis novērš tālāku korozijas procesu, izolējot metālu no apkārtējās vides.
Metalurģiskā nozīme un riski metināšanā
Pasivācija ir īpaši svarīga, apstrādājot tēraudus un citus metālus, lai palielinātu to korozijas izturību. Nepareizas lietošanas vai pasivācijas trūkuma gadījumā materiāls var kļūt uzņēmīgs pret koroziju, kas var izraisīt plaisas un nodilumu. Ir arī svarīgi, lai pasivācija netiktu pārtraukta, jo tas var atjaunot koroziju.
Darbnīcas prakse un darbības norādījumi
Lai veiksmīgi veiktu elektroķīmisko pasivāciju, jāievēro šādi soļi:
1. Metāla sagatavošana: Metālam jābūt tīram un bez piesārņojumiem.
2. Elektrolīta izvēle: Izvēlas piemērotu elektrolītu, piemēram, sulfāta vai nitrāta šķīdumu, atkarībā no pasivējamā materiāla.
3. Sprieguma pielikšana: Metāla daļu pievieno strāvas avota pozitīvajam polam un iegremdē elektrolītā. Spriegumam jābūt pietiekami augstam, lai notiktu ātra oksidēšanās.
4. Pasivācijas ilgums: Laiks ir atkarīgs no vēlamā aizsardzības līmeņa, bet parasti tas ir no dažām minūtēm līdz stundām.
5. Pēcapstrāde: Pēc pasivācijas metālu izžāvē un, ja nepieciešams, uzglabā aizsargātā vidē.