Lidojuma laika difrakcijas tehnika
Lidojuma laika difrakcijas tehnika ir ultraskaņas metode, kas liec skaņas viļņus locīties ap malām un defektiem metinātajās šuvēs. Tā mēra plaisas augstumu un garumu, mērot skaņas lidojuma laiku.
Fizikāli ķīmiskais iedarbības mehānisms
Lidojuma laika difrakcijas tehnika izmanto skaņas difrakcijas fenomenu. Saskaroties ar malām vai defektiem metinājuma šuvē, mainās skaņas virziens un ātrums. Laiks, kas skaņai nepieciešams, lai nokļūtu no raidītāja līdz uztvērējam, mainās atkarībā no defekta atrašanās vietas un izmēra.
Metalurģiskā nozīme un riski metināšanā
Šī tehnika atklāj mikroskopiskas plaisas vai deformācijas metinātajās šuvēs, kas nav redzamas. Pārāk liels plaisas augstums vai garums var izraisīt gružu veidošanos un tādējādi detaļas bojāeju. Lidojuma laika difrakcija ir īpaši svarīga augsti noslogotām lietojumprogrammām, piemēram, mašīnbūvē vai aviācijā.
Darbnīcas prakse un norādījumi
Lai izmantotu lidojuma laika difrakcijas tehniku, nepieciešams ultraskaņas aparāts ar atbilstošu programmatūru. Skaņas raidītājs tiek novietots uz metinājuma šuves, bet uztvērējs tiek pārvietots gar šuvi. Laika mērījumi tiek veikti mikrosekundēs. Plaisas augstums, kas pārsniedz 0,5 mm, vai plaisas garums, kas pārsniedz 1 cm, ir kritisks un norāda uz iespējamu bojāeju.