Formējošā gāze
Formējošā gāze ir aizsarggāze, kas aizsargā šuves saknes pusi no oksidācijas un apkaļķošanās. To izmanto titāna, niķeļa bāzes sakausējumu un nerūsējošā tērauda metināšanā.
Fizikāli ķīmiskais iedarbības mehānisms
Formējošā gāze veido aizsargkārtu uz metinātās šuves saknes puses, kas aiztur skābekli un apkaļķošanās vielas. Tā var būt inerta (piemēram, argons) vai viegli reducējoša (piemēram, oglekļa dioksīds).
Metalurģiskā nozīme un riski metināšanā
Bez formējošās gāzes uz saknes veidojas oksīdi, kas var izraisīt apkaļķošanos un plaisas. Titānam un nerūsējošajam tēraudam tas var izraisīt lielu cietību saknes malā (Weldline cietība), kas pasliktina mehānisko izturību.
Darbnīcas prakse un darbības norādījumi
Izmanto formējošo gāzi vismaz 10 litru apjomā uz kilogramu metināmā materiāla. Pārliecinies, ka gāze tiek virzīta tieši uz saknes pusi un tiek nodrošināta vismaz 3 minūšu ilgums. Titānam un nerūsējošajam tēraudam ieteicams oglekļa dioksīda maisījums (apmēram 90% argons, 10% CO2).