Cietība
Cietība ir materiāla pretestība cita ķermeņa iespiešanai. Tēraudos to parasti mēra HRC (Rokvels) vai HB (Brinels). Cietību nodrošina ogleklis plus termiskā apstrāde (rūdīšana + atlaidināšana).
Fizikāli-ķīmiskais iedarbības mehānisms
Cietība nav nekas cits kā pretestība ķermenim, kas grib iespiesties. Mērot tiek darīts tieši tas: Rokvels iespiež dimanta konusu un dod HRC, Brinels ņem lodi HB iegūšanai, Vikerss — dimanta piramīdu HV iegūšanai. Tēraudā cietība rodas tāpēc, ka laikā ogleklis iestrēgst režģī un to sasprindzina. Tas ir . Tam klāt nāk cietie , kas mīkstākā struktūrā sēž kā grants betonā. Bez oglekļa nekas nekļūst ciets, var rūdīt, līdz ūdens vārās.
Metalurģiskā nozīme un riski metināšanā
Cietība un iet viena pret otru. Kas kļūst cietāks, kļūst trauslāks, vienmēr. Metinot cietību nemaz negrib, to piegādā: kā cietības maksimumu . Praksē vērtība ap 350 HV tur tiek uzskatīta par robežu, no kuras sāk palikt nepatīkami. Savukārt pārāk mīksts ir tikpat slikti. Mīkstinātā zona zem slodzes padodas, un instrumentam griezējmala vienkārši iegrimst.
Darbnīcas prakse un darbības norādījumi
Mērīt, nevis vērtēt. Ātrai pārbaudei pietiek ar vīli: ja tā ķeras, tērauds ir mīksts, ja slīd, tas ir ciets. Lai iegūtu skaitļus, ko var pierakstīt, ņem cietības mērītāju un mēra blakus šuvei, nevis vidū. Ja kļuvis par cietu, palīdz vai . Un vienmēr pajautā, kāda skala ir domāta. HRC, HB un HV nevar pārrēķināt galvā, un kas to tomēr dara, runā par skaitļiem, kuru nav.