Cietības pārbaude
Cietības pārbaude ar noteiktu spēku iespiež pārbaudes ķermeni materiāla virsmā. No paliekošā iespieduma lieluma iegūst cietības vērtību. Tā metināšanā atklāj bīstamu sacietēšanu termiskās ietekmes zonā, kas norāda uz trauslu martensītu.
Fizikāli-ķīmiskais darbības mehānisms
Dimanta vai cietmetāla ķermenis ar noteiktu pārbaudes spēku iespiežas virsmā. Materiāls pretojas iespiešanai ar plastisku pretestību. Jo cietāka struktūra, jo mazāks paliek iespiedums. Metināšanā parasti mēra pēc Vickers (HV10). Šī metode izmanto dimanta piramīdu un pārbaudes spēku 10 kiloponds. Izmērāmo cietības vērtību iegūst tieši no iespieduma diagonāles garuma. Papildus Vickers ir izplatītas Brinell un Rockwell, bet metinātajām šuvēm vislabāk piemērota ir Vickers HV10, jo iespiedums paliek mazs un to var mērķtiecīgi novietot šaurajā termiskās ietekmes zonā.
Metalurģiskā nozīme un riski metināšanā
Pēc metināšanas šuve atdziest. Pārāk ātra dzesēšana termiskās ietekmes zonā rada cietu, plaisu ziņā jutīgu martensītu. Cietības pārbaude atklāj šādas zonas. Vērtības virs 350 HV10 neleģētiem un mazleģētiem tēraudiem tiek uzskatītas par kritisku. Tur draud ūdeņraža izraisītas aukstās plaisas. Arī pārāk mīksta zona var norādīt uz atlaidināšanas izraisītu mīkstināšanu, īpaši uzlabotajiem tēraudiem.
Darbnīcas prakse un darbības norādījumi
Metināšanas kvalifikācijai saskaņā ar normu pārbauda vismaz trīs iespiedumus metinājuma materiālā, termiskās ietekmes zonā un pamatmateriālā. Virsmai jābūt noplanītai un bez katlakmens. Mērījumu punkti atrodas 0,5 līdz 1 mm blakus kušanas līnijai. Ja cietības vērtība pārsniedz pieļaujamo robežu, metinātājam jāpalielina siltuma ievade, jāpaaugstina priekšsildīšanas temperatūra vai jāveic termiskā pēcapstrāde. Pēc tam pārbaudīt vēlreiz.