Indukcijas rūdīšanas frekvences izvēle
Indukcijas rūdīšanas frekvences izvēle nosaka, cik dziļi elektromagnētiskais siltums iekļūst apstrādājamajā materiālā. Augsta frekvence (piem., 10 kHz) nodrošina plānu, ātru iespiešanās dziļumu, savukārt zema frekvence (piem., 50 Hz) nodrošina dziļu, lēnu iespiešanās dziļumu.
Fizikāli-ķīmiskais iedarbības mehānisms
Indukcijas rūdīšana izmanto elektromagnētiskos laukus, lai uzsildītu apstrādājamo materiālu. Maiņstrāvas frekvence nosaka siltuma iespiešanās dziļumu. Augstas frekvences (piem., 10 kHz) rada īsus viļņu garumus un nodrošina ātru, virsmas iespiešanos. Zemām frekvencēm (piem., 50 Hz) ir garāki viļņu garumi, un tās nodrošina dziļu, lēnu siltuma pārnesi.
Metalurģiskā nozīme un riski metināšanā
Pareiza frekvences izvēle ir izšķiroša cietības sadalījumam materiālā. Pārāk augsta frekvence var izraisīt pārāk ātru dzesēšanu, kā rezultātā veidojas stiklam līdzīga, pret plaisām jutīga struktūra (martensīts). Pārāk zema frekvence palielina graudus un samazina materiāla sitenību. Tas var novest pie lūzuma riska un sliktākām mehāniskajām īpašībām.
Darbnīcas prakse un darbības norādījumi
Plānam, ātram iespiešanās dziļumam (piem., plānām loksnēm) izvēlies augstu frekvenci no 10 kHz vai augstāku. Dziļam, lēnam iespiešanās dziļumam (piem., lielām detaļām) izmanto zemu frekvenci no 50 Hz vai zemāku. Pārliecinies, ka dzesēšana pēc indukcijas rūdīšanas notiek kontrolēti, lai iegūtu vienmērīgu struktūru.