Kodola cietība
Kodola cietība ir cietība rūdītas detaļas vidū, ārpus virsmas. Tā ietekmē sitienizturību un ilgizturību.
Fizikāli-ķīmiskais iedarbības mehānisms
Kodola cietība veidojas termiski apstrādātu metāla struktūru rezultātā, īpaši tēraudiem. Rūdīšanas metodē materiāls tiek uzkarsēts līdz augstai temperatūrai un pēc tam ātri atdzesēts, kas noved pie stiklcīgas struktūras, piemēram, martensīta, veidošanās.
Metalurģiskā nozīme un riski metināšanā
Nevienmērīga kodola cietība var izraisīt plaisas un lūzumus detaļā. Ja martensīta saturs ir pārāk augsts (pārāk ātra atdzesēšana), materiāls kļūst ciets un uzņēmīgs pret karstajām plaisām. Pārāk lēna atdzesēšana var novest pie pārāk mīkstas kodola struktūras, kas samazina sitenību.
Darbnīcas prakse un norādījumi
Lai nodrošinātu vienmērīgu kodola cietību, ir ļoti svarīgi nodrošināt pareizu atdzesēšanas režīmu. Tas ietver dzesēšanas ūdens vai dzesēšanas gāzu izmantošanu ar pareizu temperatūru un piemērotu dzesēšanas metodi. Rūdīšanas līdzekļa laiks un temperatūra, kā arī dzesēšanas ātrums ir precīzi jāievēro, lai sasniegtu optimālu kodola cietību.