Magnētisko daļiņu fluorescences intensitātes mērīšana
Magnētisko daļiņu fluorescences intensitātes mērīšana kvantificē pigmenta blīvumu UV apstarojumā, lai uzraudzītu pārbaudes līdzekļa mitrināšanu un standartizētu metodes jutību.
Fizikāli-ķīmiskais iedarbības mehānisms
Magnētisko daļiņu fluorescences intensitātes mērījums mēra to gaismas intensitāti, ko pigmenti izstaro UV apstarojumā. Šie pigmenti ir iekļauti pārbaudes līdzekļos un ieplūst ar metālu. Fluorescējošās gaismas intensitāte ir proporcionāla pigmentu blīvumam metālā.
Metalurģiskā nozīme un riski metināšanā
Šo mērījumu izmanto, lai pārliecinātos, ka pārbaudes līdzekļi ir pareizi un pietiekami iestrādāti metālā. Pārāk zema intensitāte var nozīmēt, ka nav pietiekami daudz pārbaudes līdzekļu, kas var novest pie neprecīziem vai iztrūkstošiem rezultātiem. Pārāk augsta intensitāte norāda uz pārdozēšanu un var izraisīt ķīmiskas reakcijas metālā.
Darbnīcas prakse un rīcības norādījumi
Lai veiktu mērījumu, metāls tiek apstarots ar UV gaismu un tiek mērīta fluorescējošās gaismas intensitāte. Ieteicamā intensitāte parasti ir starp 100 un 200 mV. Pie zemas intensitātes jāpievieno vairāk pārbaudes līdzekļu, pie augstas intensitātes daudzums jāsamazina. Ir svarīgi, lai mērījums vienmēr tiktu veikts vienādos apstākļos, lai iegūtu konsekventus rezultātus.