Cietā šķīduma sacietēšana
Cietā šķīduma sacietēšana palielina tēraudu stiprību, izšķīdinot svešus atomus, kas rada lokālus sprieguma laukus un kavē dislokāciju kustību. Tas novērš plaisas un uzlabo sitenību.
Fizikāli-ķīmiskais iedarbības mehānisms
Cietā šķīduma sacietēšana ir process, kurā sveši atomi tiek izšķīdināti metāla režģī. Šie atomi var būt vai nu aizvietojoši (vienāds atomu izmērs), vai starpmezglu (atšķirīgi atomu izmēri). Tie rada lokālus sprieguma laukus kristāla režģī un kavē metāla atomu dislokāciju kustību, kā rezultātā palielinās stiprība.
Metalurģiskā nozīme un riski metināšanā
Ja cietā šķīduma sacietēšana ir nepietiekama, tērauds var būt uzņēmīgs pret plaisām un karstajām plaisām. Tas notiek, ja dislokāciju kustība netiek pietiekami kavēta un veidojas poras vai sprieguma zonas. Pārāk liela sacietēšana noved pie pārāk cieta tērauda, kas pasliktina tā sitenību un formējamību.
Darbnīcas prakse un rīcības norādījumi
Lai nodrošinātu efektīvu cietā šķīduma sacietēšanu, ir svarīgi metinājumu turēt kritiskā temperatūras diapazonā. Šis diapazons mainās atkarībā no tērauda veida, un to var noteikt pēc materiāla datu lapas. Piemēram, tēraudam ar martensīta struktūru atdzesēšana jāveic tā, lai t8/5 vērtība būtu starp 10 un 20 sekundēm. Tas nodrošina pietiekamu sacietēšanu bez pārāk lielas cietības veidošanās.