Virsmas cietība
Virsmas cietība ir augstākā cietības pakāpe sagataves malā, kas veidojas termiskas vai termoķīmiskas apstrādes rezultātā un ietekmē uzvedību mehāniskas slodzes apstākļos.
Fizikāli ķīmiskais iedarbības mehānisms
Virsmas cietība rodas atomu izvietojuma dēļ augšējā mikrokristālā. Paaugstinātā temperatūrā un īpašā ķīmiskā vidē šie atomi var organizēties cietākā kristāla režģī, kas palielina cietību.
Metalurģiskā nozīme un riski metināšanā
Augsta virsmas cietība var labāk pretoties mehāniskai slodzei. Tomēr tā var arī izraisīt plaisas, ja atšķirība no kodola cietības ir pārāk liela. Turklāt tā ietekmē materiāla apstrādājamību un metināmību.
Darbnīcas prakse un rīcības norādījumi
Lai sasniegtu optimālu virsmas cietību, precīzi kontrolē apstrādes temperatūru un laiku. Tēraudiem ar augstu oglekļa saturu (piemēram, HSS) pēc metināšanas jāsamazina dzesēšanas ilgums, lai izvairītos no plaisām. Mērījumiem izmanto Rokvela cietības testeri vai Brinela cietības paraugu.