Eļļošana
Eļļošana ir rūdīšana eļļā, nevis ūdenī. Eļļa dzesē lēnāk un vienmērīgāk — cietība mazāka nekā ūdenī, bet deformācija un plaisu risks ievērojami mazāks. Standarts lielākajai daļai leģēto instrumentu tēraudu.
Fizikāli-ķīmiskais darbības mehānisms
Kad kvēlojošu detaļu iegremdē eļļā, process norit trīs posmos: vispirms ap to izveidojas tvaika plēve, tad eļļa vārās uz virsmas un intensīvi aizvada siltumu, visbeidzot atdzišanu nodrošina tikai plūsma. Eļļa siltumu aizvada lēnāk nekā ūdens, bet vienmērīgāk pa visu detaļu. Leģētajiem tēraudiem šis tomēr ir pietiekams, lai iegūtu , jo leģējošie elementi pazemina nepieciešamo slieksni.
Metalurģiskā nozīme un riski metināšanā
Lēnāka atdzišana nozīmē mazāku atšķirību starp virsmu un kodolu, tātad mazāku iekšējo spriegumu, mazāku un ievērojami mazāku plaisu risku nekā . Par to maksā ar nedaudz mazāku virsmas cietību, un neleģētajām markām ar , kas vienkārši nav pietiekama. Tūlīt pēc rūdīšanas detaļa atrodas pilnā spriegumā un tajā vēl ir . Šajā stāvoklī tā ir visjutīgākā.
Darbnīcas prakse un norādījumi
Eļļu uzsildīt un uzturēt kustībā, lai tvaika plēve pārtrūktu un nepaliktu mīksti plankumi. Ņemt pietiekamu vannas tilpumu, citādi eļļa uzvārās un efekts zūd. Detaļu iegremdēt vertikāli un ātri. Vāks vai dzēšanas sega pie rokas, karsta eļļa deg. Un pēc rūdīšanas detaļu neatstāt uz nakti, bet gan ātri .