Fāzu robežvirsmas sacietēšana
Fāzu robežvirsmas sacietēšana palielina pretestību pret plastisko deformāciju, izmantojot koherentas vai daļēji koherentas robežas starp fāzēm, kas apgrūtina dislokāciju kustību. Tas ir raksturīgi divfāžu sakausējumu sistēmām.
Fizikāli ķīmiskais iedarbības mehānisms
Fāzu robežvirsmas sacietēšana notiek, kad metālā saskaras dažādas fāzes (piem., kristāliskā struktūra vai ķīmiskais sastāvs). Šīs robežas var būt koherentas vai daļēji koherentas un kavē dislokāciju slīdēšanu materiālā. Tas noved pie pretestības palielināšanās pret plastisko deformāciju.
Metalurģiskā nozīme un riski metināšanā
Šī sacietēšana metinājuma veidošanās laikā var izraisīt paaugstinātu cietību un zemāku plastiskumu, kas palielina plaisu risku. Īpaši divfāžu sakausējumu sistēmās, piemēram, martensīta vai ferīta-austenīta struktūrās, šis efekts ir īpaši spēcīgs. Pārāk augsts cietības līmenis var padarīt metinājumu uzņēmīgāku pret karstajām plaisām un lūzumiem.
Darbnīcas prakse un rīcības norādījumi
Lai samazinātu fāzu robežvirsmas sacietēšanu, jāveic šādi pasākumi:
• Kausēšanas laika kontrole: Pārāk īss kausēšanas laiks var izraisīt nepilnīgu deformāciju un paaugstinātu cietību.
• Dzesēšanas ātruma regulēšana: Ātra dzesēšana var veidot koherentas fāzu robežas, savukārt lēna dzesēšana rada daļēji koherentas robežas. Optimālais dzesēšanas ātrums ir atkarīgs no konkrētā metāla un vēlamajām īpašībām.
• Piemērotu metināšanas metožu izmantošana: Augsti sacietējošās metināšanas metodēs, piemēram, TIG vai MIG, deformācija un dzesēšana rūpīgi jākontrolē, lai panāktu vienmērīgu cietības sadalījumu.
• Pēcmetināšanas apstrāde: Pēcmetināšanas apstrāde, piemēram, normalizēšana vai rūdīšana ar atlaidināšanu, var samazināt cietību un palielināt plastiskumu, lai izvairītos no plaisu rašanās.