Plazmas starojuma intensitāte
Plazmas starojuma intensitāte mēra izstaroto elektromagnētisko viļņu stiprumu lokā. Tā ietekmē metinājuma kvalitāti un materiāla struktūru.
Fizikāli ķīmiskais iedarbības mehānisms
Plazmas starojuma intensitāte attiecas uz elektromagnētisko viļņu emisiju lokā. Šie viļņi ietver redzamo, ultravioleto un infrasarkano diapazonu. Jo augstāka intensitāte, jo vairāk enerģijas tiek nodota materiālam.
Metalurģiskā nozīme un riski metināšanā
Augsta plazmas starojuma intensitāte var izraisīt strauju atdzišanu, kas rupjina materiāla struktūru un samazina tā sitenību. Tajā pašā laikā tā var izraisīt karstos plaisas vai saplūšanu, ja enerģija ir pārāk liela. Savukārt pārāk zema intensitāte var novest pie nepietiekamas metinājuma veidošanās un trūkstošām saistes īpašībām.
Darbnīcas prakse un darbības norādījumi
Lai nodrošinātu optimālu metināšanas kvalitāti, plazmas starojuma intensitāte jāiestata atbilstoši konkrētajiem materiāliem. To var panākt, regulējot spriegumu un gāzu attiecību. Tēraudiem ar augstu oglekļa saturu (piem., HSS) intensitāte jāiestata augstāka, lai nodrošinātu pietiekamu saplūšanu. Delrin vai citiem termoplastiskiem materiāliem piemērota ir zemāka intensitāte, lai izvairītos no deformācijām un saplūšanas.