Plazmas gāze
Plazmas gāze ir jonizēta, disociēta gāze lokā, kas veido plazmas strūklu. Tā sastāv no tādām gāzēm kā argons, slāpeklis vai skābeklis, un tiek pielāgota atkarībā no materiāla.
Fizikāli ķīmiskais iedarbības mehānisms
Plazmas gāze rodas, jonizējot gāzes lokā, kā rezultātā no atomiem atdalās elektroni. Tas noved pie karstas, elektriskas plazmas ar augstu temperatūras gradientu veidošanās.
Metalurģiskā nozīme un riski metināšanā
Plazmas gāzei ir augsta temperatūra, un tai var būt spēcīgas oksidējošas īpašības. Nepareiza gāzes izvēle vai attiecības var izraisīt nepietiekamu saplūšanu, poru veidošanos un izmainītas materiāla īpašības.
Darbnīcas prakse un darbības norādījumi
Tēraudam izmanto argona gāzi, jo tā ir izturīga pret oksidāciju. Leģētiem metāliem vai plastmasām var izmantot slāpekļa vai skābekļa maisījumu. Pievērs uzmanību pareizai gāzes spiediena un plūsmas regulēšanai diapazonā no 10 līdz 25 litriem minūtē.