Plastiskā zona
Šaurais apgabals tieši plaisas gala priekšā, kurā tiek pārsniegta materiāla tecēšanas robeža. Tā lielums būtiski ietekmē sprieguma stāvokli un sitamību.
Ja darba gabalā ir plaisa, kas atrodas zem slodzes, tās galā spriegums uzkrājas. Ja materiāls ir pietiekami sīksts, tas tur deformējas plastiski, plaisas gals kļūst neass, un plaisai vajag vairāk enerģijas, lai turpinātu plīst. Augstas stiprības tēraudiem šī deformācijas zona ir maza, jo materiāls gandrīz nepiekāpjas – plaisa paliek asa un ātri izplatās trausli.
Metinot tu bieži padari to vēl sliktāk: termiskās ietekmes zona kļūst cieta un trausla, un saraušanās dēļ rodas iekšējie spriegumi, kas plaisu papildus "velk". Tam klāt nāk ūdeņradis, kas struktūru padara trauslu. Rezultāts ir maza, cieta zona, kas nespēj aizturēt plaisu.
Praksē tas nozīmē: ņem materiālu ar labu sīkstumu, uzsildi detaļu, lai neveidotos cieta struktūra, un pēc metināšanas neļauj šuvei pārāk ātri atdzist. Asas malas un iegriezumi iepriekš rūpīgi jāizslīpē – katrs iegriezums ir plaisas sākumpunkts. Ja pārbaudi cietību un šuve ir pārāk cieta, palīdz tikai viens: termiskā apstrāde vai metināšanas parametru maiņa.