Pārbaudes instrukcija
Pārbaudes instrukcija obligāti nosaka, kā pārbaudīt metināto šuvi: pārbaudes metodi, iekārtas iestatījumus, pārbaudes apjomu un pieļaujamās robežvērtības. Bez skaidriem norādījumiem katrs pārbaudītājs pārbauda citādi – tas noved pie nevienveidīgiem rezultātiem un nepamanītiem defektiem. Tā nodrošina reproducējamus pārbaudes rezultātus un novērš dārgu pārstrādi vai konstrukcijas bojājumus.
Fizikāli ķīmiskais iedarbības mehānisms
Pārbaudes instrukcija nosaka, ar kādu fizikālo metodi pārbauda metināto šuvi: tiek ievadīti ultraskaņas viļņi, rentgena starojums izgaismo konstrukciju vai iekrāsojošie līdzekļi iekļūst virsmas plaisās. Tā nosaka precīzus parametrus, piemēram, frekvenci, spriegumu, iekļūšanas laiku un signālu novērtēšanu. Tikai pie nemainīgiem pārbaudes apstākļiem mērījumu vērtības var uzticami attiecināt uz faktisko defekta stāvokli.
Metalurģiskā nozīme un riski metināšanā
Trūkstoša vai nepareiza pārbaudes instrukcija rada divus riskus: kritiski defekti, piemēram, plaisas, saķeres defekti vai poras, netiek atklāti, jo izvēlēta nepareizā metode vai pārbaudes zona nav pilnībā aptverta. Vai arī metode ir iestatīta pārāk jutīga – tad parādās nekaitīgi signāli, kas noved pie nevajadzīgas remonta metināšanas. Abi gadījumi prasa laiku, naudu un var vājināt konstrukcijas stiprību.
Darbnīcas prakse un rīcības norādījumi
Pirms katras pārbaudes darba vietā jābūt spēkā esošai pārbaudes instrukcijai, un pārbaudītājam tā ir jāsaprot. Tā satur konkrētus norādījumus: pārbaudes metode saskaņā ar standartu (piemēram, vizuālā pārbaude saskaņā ar ISO 17637, ultraskaņas pārbaude saskaņā ar ISO 17640), iekārtu kalibrācijas stāvoklis, pārbaudes apjoms procentos, novērtējuma grupa saskaņā ar ISO 5817 un nepieciešamā virsmas sagatavošana. Ja konstatētas novirzes – piemēram, nepareizs virsmas raupjums vai nepietiekams apgaismojuma līmenis – pārbaude ir jāaptur un jākoriģē.