Pulsa-echa laika nobīdes metode
Pulsa-echa laika nobīdes metode ir ultraskaņas pārbaudes tehnika, kurā mēra atstarotā skaņas signāla laika nobīdi, lai noteiktu dziļuma stāvokli un sienas biezumu. To izmanto defektu noteikšanai un materiāla kontrolei.
Fizikāli-ķīmiskais iedarbības mehānisms
Pulsa-echa laika nobīdes metode izmanto ultraskaņas viļņus, kas atstarojas no objekta. Mēra laiku, kas signālam nepieciešams, lai atgrieztos pie raidītāja (laika nobīde). Šī laika nobīde ir proporcionāla objekta attālumam.
Metalurģiskā nozīme un riski metināšanā
Šī tehnika ir īpaši svarīga metināto šuvju kvalitātes un materiāla integritātes pārbaudei. Tādi defekti kā plaisas, poras vai deformācijas var tikt precīzi lokalizēti. Neprecīza mērīšana var novest pie nepareizas diagnostikas un bīstamu defektu nepamanīšanas.
Darbnīcas prakse un norādījumi
Lai pareizi lietotu pulsa-echa laika nobīdes metodi, ultraskaņas ģeneratoram jābūt ar augstu frekvenci (piem., 5 MHz), lai uztvertu smalkas detaļas. Laika nobīdi mēra mikrosekundēs un reizina ar skaņas ātrumu materiālā, lai aprēķinātu dziļuma stāvokli. Tādos metālos kā tērauds frekvence 2-5 MHz ir tipiska.