Atlikušā sēra ietekme
Atlikušā sēra ietekme: sēra saturs kausējumā var veidot mangāna sulfīdus, kas velmētā struktūrā kā rindas rada anizotropu sitenību. Izšķīdis sērs arī pazemina virsmas spraigumu un ietekmē iespiešanās dziļumu metināšanas laikā.
Fizikāli ķīmiskais iedarbības mehānisms
Atlikušais sērs kausējumā reaģē ar mangānu, veidojot mangāna sulfīdus. Tie veidojas kā rindas velmētā struktūrā un rada anizotropu sitenību, kas padara sprieguma pārnesi nevienmērīgu. Izšķīdis sērs pazemina kausējuma virsmas spraigumu, kas paaugstina šķidruma robežu un ietekmē iespiešanās dziļumu metināšanas laikā.
Metalurģiskā nozīme un riski metināšanā
Pārāk augsts atlikušā sēra saturs var veidot mangāna sulfīdus, kas rada anizotropu sitenību un padara sprieguma pārnesi struktūrā nevienmērīgu. Tas palielina plaisu un karsto plaisu risku. Izšķīdis sērs pazemina virsmas spraigumu, kas paaugstina šķidruma robežu un ietekmē iespiešanās dziļumu metināšanas laikā. Pārāk liels iespiešanās dziļums var radīt sprieguma uzkrāšanos un izraisīt plaisas.
Darbnīcas prakse un rīcības norādījumi
Lai samazinātu atlikušā sēra ietekmi, sēra saturs kausējumā jātur zem 0,1 %. To var panākt, rūpīgi izvēloties tēraudu un lietojot dezoksidētājus. Metinot jāraugās, lai iespiešanās dziļums nebūtu pārāk liels, lai izvairītos no sprieguma uzkrāšanās. Iespiešanās dziļums 1-2 mm parasti ir drošs.