Rotācijas lodīšu metode
Rotācijas lodīšu metode ir mehāniska virsmas apstrādes metode, kurā ekscentriski rotējoši cietmetāla stieņi vai lodītes iedarbojas uz apstrādājamo detaļu. To bieži izmanto tur, kur klasiskās smilšu strūklas kabīnes nav praktiskas.
Fizikāli-ķīmiskais iedarbības mehānisms
Rotācijas lodīšu metode izmanto ekscentriski rotējošus cietmetāla stieņus vai lodītes, lai apstrādātu apstrādājamo detaļu. Lodītes pastāvīgi maina savu pozīciju un nodrošina vienmērīgu materiāla nobrāzumu uz apstrādājamās detaļas virsmas.
Metalurģiskā nozīme un riski metināšanā
Apstrāde ar rotācijas lodītēm var mainīt virsmas struktūru, noņemot materiālu un padarot virsmu gludāku. Tas var uzlabot metinājuma šuves stiprību, jo gluda virsma uzņem mazāk spriegumu. Tomēr var rasties arī pārmērīgas apstrādes risks, ja lodītes ir pārāk cietas vai tiek apstrādātas pārāk ilgi, kas var deformēt vai bojāt apstrādājamo detaļu.
Darbnīcas prakse un darbības norādījumi
Izmantojot rotācijas lodīšu metodi, ir svarīgi regulāri pārbaudīt un mainīt cietmetāla stieņus vai lodītes, lai pārliecinātos, ka tie nav bojāti. Apstrādes ilgums precīzi jāievēro, lai izvairītos no pārmērīgas apstrādes izraisītām deformācijām. Ieteicamās lodīšu cietības vērtības ir 50-60 HRC, un lodīšu apgriezienu skaitam jābūt starp 1000 un 3000 apgr./min.