Trieciena lieces tests pēc Šarpī
Trieciena lieces tests pēc Šarpī pārbauda materiālu sitenību, ātri sadauzot iegrieztu paraugu. Absorbētais trieciena darbs sniedz informāciju par trauslu vai elastīgu lūzuma uzvedību.
Fizikāli ķīmiskais iedarbības mehānisms
Šarpī tests mēra enerģiju, kas tiek absorbēta, ātri sadauzot parauga ievietojumu. Paraugs tiek novietots pie tērauda malas un tiek sitens ar smagu āmuru. Āmura trieciens tiek mērīts, lai aprēķinātu absorbēto enerģiju.
Metalurģiskā nozīme un riski metināšanā
Šarpī tests sniedz svarīgu informāciju par materiālu lūzuma uzvedību ātras slodzes apstākļos. Augsta Šarpī vērtība norāda uz elastīgāku uzvedību, kas metinājuma paraugiem nozīmē lielāku sitenību un mazāku plaisu jutību. Ja vērtība ir zema, šuve var būt trauslāka un jutīgāka pret karstajām plaisām vai aukstajām plaisām.
Darbnīcas prakse un rīcības norādījumi
Lai pareizi veiktu Šarpī testu, jāievēro šādi soļi:
1. Sagatavot paraugu: Paraugs tiek izgriezts no pārbaudāmā materiāla un iegriezts.
2. Mērīt triecienu: Āmura trieciens tiek precīzi izmērīts un pierakstīts.
3. Aprēķināt enerģiju: Absorbētā enerģija tiek aprēķināta ar formulu E = 0,5 * m * v², kur m ir āmura masa un v ir tā ātrums.
4. Interpretēt rezultātus: Augsta Šarpī vērtība (piem., virs 30 J/cm² tēraudam) norāda uz labu sitenību, savukārt zema vērtība (zem 20 J/cm²) signalizē par lielāku plaisu jutību.
Piezīme: Šarpī tests ir postošs pārbaudes paņēmiens, tāpēc to drīkst veikt tikai kvalificēti tehniķi.