Aizsarggāzu maisījums
Aizsarggāzu maisījums ir argona, CO2 vai hēlija kombinācija. Tas kontrolē loku un siltuma ievadi, samazina šļakstus un poras. Tā metinātājs precīzi pielāgo iespiešanos materiālam un loksnes biezumam.
Fizikāli-ķīmiskais iedarbības mehānisms
Loka laikā gāzes jonizējas. Argons jonizējas viegli, loks deg mierīgi un iespiešanās ir sekls. CO2 augstā temperatūrā sadalās CO un O, tas patērē enerģiju no loka. Loks kļūst karstāks un ierokas dziļāk apstrādājamajā materiālā. Hēlijs jonizējas grūti, bet rada ļoti karstu loku ar augstu siltuma pārnesi. Maisījuma attiecība nosaka enerģijas blīvumu un kausējuma vannas uzvedību.
Metalurģiskā nozīme un riski metināšanā
CO2 aizsarggāzē sadalās lokā. Atbrīvotais skābeklis oksidē leģējošos elementus, piemēram, mangānu un silīciju. Ogleklis no CO2 var pāriet šuvē un palielināt cietību. Pārāk daudz CO2 (virs 25 %) padara šuvi trauslu un jutīgu pret plaisām. Pārāk maz CO2 (zem 5 %) noved pie seklā iespiešanās un sliktas saķeres ar malām. Hēlijs ievērojami palielina siltuma ievadi, plānās loksnēs rodas deformācija. Nepareiza gāze materiālam izraisa poras vai oksidāciju.
Darbnīcas prakse un rīcības norādījumi
Izvēlies maisījuma gāzi atbilstoši materiālam: neleģētam tēraudam ņem 82 % argons + 18 % CO2. Nerūsējošajam tēraudam ņem 97,5 % argons + 2,5 % CO2. Alumīnijam ņem tīru argonu vai 70 % argons + 30 % hēlijs. Iestati gāzes plūsmu no 10 līdz 15 litriem minūtē. Pirms katras metināšanas pārbaudi gāzes sprauslu, vai nav aizsērējusi. Uzglabā gāzes balonus stāvus un sausus.