Statiskā cietības pārbaude
Statiskā cietības pārbaude mēra materiāla stiprību, nepārtraukti pieliekot slodzi, bez trieciena vai sitiena. To veic ar metodēm, piemēram, Brinell, Vickers un Rockwell.
Fizikāli ķīmiskais iedarbības mehānisms
Statiskā cietības pārbaude attiecas uz metodēm, kurās uz pārbaudāmo materiālu tiek pielikta nepārtraukta slodze. To var veikt ar grūdienu vai triecienu (dinamiskās pārbaudes metodes) vai ar nepārtrauktu spēka pielikšanu (statiskās pārbaudes metodes). Pazīstamākās statiskās cietības pārbaudes metodes ir Brinell, Vickers un Rockwell.
Metalurģiskā nozīme un riski metināšanā
Materiāla cietība ir svarīgs faktors tā mehāniskajās īpašībās, piemēram, sitenībā un deformējamībā. Pārāk liela cietība var izraisīt lūzumus vai plaisas, savukārt pārāk zema cietība padara materiālu deformējamu. Metinātajā šuvē ir izšķiroši nodrošināt pareizo cietību, lai izveidotu stabilu un drošu savienojumu.
Darbnīcas prakse un darbības norādījumi
Lai pārbaudītu materiāla statisko cietību, izmanto speciālu pārbaudes ierīci. Brinell pārbaudē uz materiāla tiek piespiests smags tērauda lodveida serdenis un tiek mērīts izveidotā iespieduma lielums. Vickers pārbaudē izmanto piramīdas iespiedēju, bet Rockwell pārbaudē uz materiāla uzliek speciālu slodzi un mēra iespieduma atzīmes dziļumu. Rezultātus norāda cietības skaitļos (piemēram, HB Brinell, HV Vickers, HR Rockwell).