Time-of-Flight-Diffraction metode
Time-of-Flight-Diffraction metode ir ultraskaņas tandēma tehnika, lai precīzi noteiktu iekšējo defektu vertikālo izplatību metinājuma šuvju paraugos. Tā mēra difraktēto viļņu aiztures laika atšķirības pie plaisas galiem.
Fizikāli-ķīmiskais iedarbības mehānisms
Lidojuma laika difrakcija (ToF-D) izmanto ultraskaņas viļņus, ko izstaro raidītājs un uztver uztvērējs. Viļņi tiek liekti pie plaisu galiem, radot atšķirīgus izplatīšanās laikus. Šīs atšķirības mēra un apstrādā, lai noteiktu iekšējo defektu dziļumu un apjomu.
Metalurģiskā nozīme un riski metināšanā
ToF-D ir īpaši noderīga metināto šuvju paraugu pārbaudei ar blīvām plaisām vai iekšējiem defektiem, jo tā nodrošina augstu izšķirtspēju un precizitāti. Nepareiza mērījumu datu interpretācija var novest pie nepareizi diagnosticētiem defektiem, kas rada riskus konstrukcijas drošībai.
Darbnīcas prakse un norādījumi
Lai pareizi izmantotu ToF-D metodi, jāievēro šādi soļi:
1. Ierīko ierīci: Pārliecinies, ka ultraskaņas raidītājs un uztvērējs ir pareizi orientēti.
2. Sagatavo paraugu: Paraugiem jābūt tīriem un bez virsmas defektiem, lai iegūtu precīzus rezultātus.
3. Veic mērījumu: Sūti ultraskaņas viļņus paraugā un reģistrē liekto viļņu izplatīšanās laikus pie plaisu galiem.
4. Analizē datus: Izmanto specializētu programmatūru, lai apstrādātu mērījumu datus un noteiktu iekšējo defektu dziļumu un apjomu.