Pārejas temperatūra sitienlieces mēģinājumā
Pārejas temperatūra sitienlieces mēģinājumā ir diapazons, kurā materiāls pāriet no sitamīgas uz trauslu lūzuma uzvedību. To nosaka ar sērijveida iegriezto sitienlieces mēģinājumu palīdzību dažādās temperatūrās.
Fizikāli-ķīmiskais iedarbības mehānisms
Pārejas temperatūra sitienlieces mēģinājumā norāda, kur materiāls pāriet no sitamīgas uz trauslu lūzuma uzvedību. Šī pāreja ir saistīta ar materiāla mikroskopisko struktūru un sprieguma stāvokli. Zemās temperatūrās materiālā veidojas smalka, stiklveida fāze (martensīts), bet augstākās temperatūrās rodas trausla graudainība.
Metalurģiskā nozīme un riski metināšanā
Pārejas temperatūra ir izšķiroša metināto šuvju apgabalu stiprībai un lūzuma izturībai. Ja atdzesēšanas laikā temperatūra ir pārāk zema, var veidoties martensīts, kas padara šuvi sitamāku un jutīgāku pret plaisām. Ja temperatūra ir pārāk augsta, graudi rupjojas un stiprība samazinās. Tas var izraisīt plaisas un bojājumus.
Darbnīcas prakse un norādījumi
Lai noteiktu pārejas temperatūru sitienlieces mēģinājumā, veic sērijveida iegriezto sitienlieces mēģinājumus dažādās temperatūrās. Pieraksti temperatūru, kurā mainās lūzuma uzvedība. Šī temperatūra norāda, kur materiāls pāriet no sitamīga uz trauslu lūzumu. Izmanto šo informāciju, lai kontrolētu atdzesēšanas ātrumu metināšanas laikā un tādējādi optimizētu metinātās šuves stiprību.