Vidmanštena adatu veidošanās
Struktūras attēls ar kristalogrāfiski orientētām ferīta plāksnēm vai adatām, kas izdalās gar noteiktām austenīta režģa plaknēm. Tas parasti notiek pie mēreni ātras rupjgraudainas struktūras atdzesēšanas.
Widmanstättena struktūra veidojas, ja pēc metināšanas detaļu atdzesē pārāk lēni. Tad austenīts nepārveidojas normāli, bet veido rupjas, adatveida ferīta plāksnes, kas aug gar noteiktām plaknēm graudā. Šis materiāls ir trausls un plaisu jutīgs, tāpēc metinātā šuvē to nevēlies.
Problēma rodas galvenokārt neleģētiem un mazleģētiem tēraudiem, ja termiskās ietekmes zona pārāk ilgi paliek karsta. Ja metinātas biezas loksnes vai šuve nevar pareizi atdzist, jārīkojas pretī.
Risinājums ir vienkāršs: kontrolē dzesēšanu. Kritiskiem elementiem palīdz starpslāņu temperatūras uzturēšana zemā līmenī vai šuves ātrāka atdzesēšana pēc metināšanas. Dažiem tēraudiem gan jāuzmanās, lai neatdzesētu pārāk ātri, citādi iegūsi martensītu. Pareizais dzesēšanas ātrums ir kompromiss starp pārāk lēnu (Widmanstätten) un pārāk ātru (cietiešanas plaisas).