Stiepes izturība
Stiepes izturība ir materiāla spēja uzņemt trieciena un sitiena enerģiju, nesalūstot. Tā ir pretstats cietībai: jo cietāks tērauds, jo trauslāks — jo stiepīgāks, jo mīkstāks.
Fizikāli ķīmiskais iedarbības mehānisms
Kaļļš nozīmē: materiāls uzņem sitienu, liecas un neplīst. Enerģiju tas iegulda deformācijā, nevis pārvērš to plaisā. To pārbauda , kur svārsta āmurs pārsit robaino paraugu un mēra, cik daudz darba tam bija vajadzīgs. Kaļļu padara smalks grauds, atlaidināta struktūra un tīrs tērauds bez daudz netīrumiem. Trauslu padara rupjš grauds un viss, kas kā ieslēgums atrodas struktūrā.
Metalurģiskā nozīme un riski metināšanā
Kaļļība ir atkarīga no temperatūras. Zem tas pats tērauds, kas vasarā piekāpjas, ziemā plīst kā stikls. Tāpēc metināšana salā atklātā cehā nav kavalieru joks. rupjgraudainā zona ir kaļļības ziņā nabadzīgākā vieta visā konstrukcijā, un ieslēgtais ūdeņradis to neuzlabo. Katra rieva uzkrāj spriegumu un pārvērš kaļļu materiālu tādā, kas pārplīst jau pie pirmā sitiena.
Darbnīcas prakse un rīcības norādījumi
Šuves pārejas jānoslīpē, nevis jāatstāj. Aizdedzināšanas vietas un metināšanas šļaksti nav pie šuves, tie visi ir mazi rievojumi. Perpendikulāri stiepes virzienam neslīpē. Aukstumā iepriekš uzsildīt, arī tad, ja materiālam tas principā nav vajadzīgs. Kur kopā prasa cietību un kaļļību, kompromisu iestata ar , un uz cieta pamatmateriāla apakšā liek kaļļu .